EU Inc. - viens uznemums visai Eiropai. Ko tas nozime jaunuznemumiem un digitalajiem veidotajiem?

2026. gada 18. martā Eiropas Komisija oficiali iesniedza likumdošanas priekšlikumu EU Inc. - paneiropas uzņēmuma juridisko formu, ko dēvē arī par 28. režīmu. Pēc gadiem ilgām diskusijām, Mario Dragi un Enriko Letas ziņojumiem, kā arī jaunuzņēmumu ekosistēmas lobija, koncepcija ir pārgājusi no idejas fāzes uz likuma fāzi. Latvijas uzņēmējiem, tostarp digitālajiem veidotājiem, kas pārdod caur Stripe, tā potenciāli ir vissvarīgākā reforma kopš eiro ieviešanas.

Bet, kā jau tas ar ES regulējumiem mēdz būt, velns slēpjas detaļās.

Kas ir EU Inc. un kādu problēmu tas risina?

EU Inc. ir izvēles, vienota uzņēmuma juridiskā forma, kas pieejama visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā neaizstāj Latvijas SIA (sabiedrību ar ierobežotu atbildību), Vācijas GmbH vai Francijas SAS - tā ir papildu iespēja, tāpēc nosaukums "28. režīms". Šodien jaunuzņēmums, kas vēlas darboties 5 ES valstīs, katrā no tām ir jāreģistrē atsevišķs uzņēmums. Atsevišķi juristi, grāmatveži, reģistrācijas procedūras un izmaksas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem šādas ekspansijas izmaksas pirmajā gadā ir 50 000 - 150 000 eiro. Salīdzinājumam - jaunuzņēmums ASV reģistrējas Delavērā par 400-900 dolāriem un uzreiz darbojas visos 50 štatos. Atšķirība ir desmit līdz trīsdesmit reizes.

Tieši šī plaisa ir iemesls, kāpēc 30-40% Eiropas vienradžu ir pārcēlušas savu juridisko adresi uz ASV - galvenokārt uz Delavēru. Ne tāpēc, ka Eiropai trūktu talantu vai ideju, bet tāpēc, ka uzņēmuma vadīšana vairākās ES valstīs vienlaicīgi ir absurdi dārga un sarežģīta. EU Inc. ir paredzēts to mainīt.

Latvijai ar tās 1,9 miljoniem iedzīvotāju - mazākajai no Baltijas valstīm - šī problēma ir īpaši akūta. Latvijas jaunuzņēmumiem starptautiskā ekspansija nav izvēle, bet nepieciešamība. Salīdzinot ar Igaunijas e-rezidences programmu un Lietuvas fintech ekosistēmu, Latvijas jaunuzņēmumi bieži cīnās par atpazīstamību. EU Inc. izlīdzina spēles laukumu mazākām ekosistēmām, dodot Rīgas tehnoloģiju uzņēmumiem - tādiem kā Printful un citiem - tādu pašu piekļuvi Eiropas tirgum kā Berlīnes vai Parīzes jaunuzņēmumiem.

Ko mēs zinām droši

Komisijas priekšlikums (COM(2026) 321) jau ir publisks, un detaļas ir iespaidīgas. EU Inc. dibināšanai jābūt pilnībā digitālai - bez notāra, bez vizītes iestādē, no jebkuras vietas pasaulē, 48 stundu laikā, par maksimāli 100 eiro. Minimālais pamatkapitāls ir simbolisks 1 eiro. Kontekstam: SIA reģistrācija Latvijā prasa vismaz 2 800 eiro minimālo pamatkapitālu, un, lai gan pats process ir salīdzinoši ātrs, pārrobežu ekspansija rada eksponenciāli augošas problēmas.

Tā vietā, lai reģistrētos katrā valstī atsevišķi, EU Inc. izmanto vienu saskarni ES līmenī, kas savieno valstu komercreģistrus (BRIS sistēma). Uzņēmuma datus norāda vienreiz. Un runa nav tikai par reģistrāciju - dalībnieku sapulces, valdes sēdes, daļu emisijas, pārvedumi - viss notiek digitāli. Regulējums tieši aizliedz dalībvalstīm uzlikt papildu papīra formalitātes.

Viens no vispārlomošākajiem elementiem ir EU-ESO - vienots darbinieku akciju opciju shēma. Šodien ESOP shēmas darbojas krasi atšķirīgi dažādās ES valstīs: dažās tās ir izdevīgas (Francija), citās faktiski sodoši apliktas ar nodokļiem (Vācija, Beļģija). EU-ESO ievieš principu, ka nodoklis tiek aprēķināts tikai daļu pārdošanas brīdī, nevis to iegūšanas brīdī. Tas novērš absurdo situāciju, kad darbiniekam jāmaksā nodoklis, pirms viņš ir guvis jebkādus ienākumus. Priekšlikums pieļauj arī elastīgas daļu klases - tostarp privileģētās daļas, kas aizsargā dibinātājus no kontroles zaudēšanas. Tas ir mehānisms, kas labi pazīstams Delavērā, bet Eiropā līdz šim bijis pieejams tikai fragmentāri.

Urzula fon der Leiena to izteica šādi: "Any entrepreneur will be able to create a company within 48 hours, from anywhere in the European Union." Komisijas mērķis ir Parlamenta un Padomes vienošanās līdz 2026. gada beigām.

Dragi: Eiropa pati sev uzliek muitas nodevas

Lai saprastu, kāpēc EU Inc. radās tieši tagad, jāatgriežas 2025. gada februārī, kad Mario Dragi - bijušais ECB prezidents un bijušais Itālijas premjers - publicēja Financial Times rakstu, kas kļuva par pārmaiņu manifestu. Virsraksts runā pats par sevi: "Forget the US - Europe has successfully put tariffs on itself".

Dragi argumentē, ka ES iekšējās barjeras atbilst muitas nodevām 45% apmērā ražošanai un 110% pakalpojumiem - tie ir SVF dati. Viņaprāt, šīs iekšējās barjeras ir kaitīgākas izaugsmei nekā jebkādas muitas nodevas, ko ASV varētu uzlikt. Tirdzniecība starp ES valstīm ir mazāka par pusi no tirdzniecības starp ASV štatiem - pilnībā integrētā ekonomikā neiedomājama situācija. GDPR atbilstības izmaksas samazināja mazo tehnoloģiju uzņēmumu peļņu par 12%. Un no 2009. līdz 2024. gadam ASV iepumpēja ekonomikā piecreiz vairāk nekā eirozona (14 trilj. eiro pret 2,5 trilj. eiro), kas izpaudās dramatiskā atšķirībā iekšējā pieprasījumā un R&D investīcijās.

Kas īpaši svarīgi veidotājiem un uzņēmējiem, kas pārdod tiešsaistē, Dragi norāda uz paradoksu: Eiropas tirdzniecības atvērtība ir kļuvusi par tās vājumu. Tirdzniecība kā procents no IKP eirozonā pieauga no 31% līdz 55%, kamēr ASV - no 23% līdz tikai 25%. Eiropa de facto ceļ regulatīvās barjeras sektorā, kas veido 70% no tās IKP.

Dragi noslēdz ar secinājumu, kas kļuva par visas reformas moto: "Both these shortcomings - supply and demand - are largely of Europe's own making. They are therefore within its power to change."

Ko mēs joprojām nezinām

Priekšlikums ir ambiciozs, bet atstāj būtiskas nepilnības - un tieši tajās slēpjas risks, ka EU Inc. atkārtos iepriekšējo harmonizācijas mēģinājumu likteni.

Svarīgākā nezināmā ir nodokļi. EU Inc. neharmonizē nodokļus - katra ES dalībvalsts saglabā pilnu nodokļu suverenitāti, un EU Inc. uzņēmums tiks aplikts ar nodokļiem saskaņā ar juridiskās adreses valsts tiesību aktiem. Latvijā tas nozīmē 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (ar mikro uzņēmumu nodokļa režīmu 25% apmērā no apgrozījuma mazajiem uzņēmumiem). Komisija mudina (bet nepieprasa) valstis traktēt EU-ESO kā kapitāla pieaugumu, nevis darba ienākumus - bet tā ir tikai rekomendācija. Bez BEFIT (Business in Europe: Framework for Income Taxation), kas pats ir iestrēdzis sarunās, ES nodokļu fragmentācija paliks lielākā pārrobežu darbības izmaksa. Latvijas uzņēmējiem, kas jau tagad saskaras ar sarežģītām nodokļu atskaitēm starptautiskā tirdzniecībā, tas nozīmē, ka EU Inc. vienkāršos juridisko formu, bet nevienkāršos nodokļus.

Otra nepilnība ir strīdu izšķiršana. Delavērai ir Court of Chancery - specializēta korporatīvā tiesa ar vairāk nekā 200 gadu judikatūru. EU Inc. neparedz šādu ekvivalentu. Dalībvalstis var (bet nav obligātas) norīkot specializētas tiesas, kas rada atšķirīgu interpretāciju risku par tiem pašiem noteikumiem 27 valstīs. EU Inc. arī tieši neharmonizē darba tiesības - Vācijā uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem joprojām būs jābūt darbinieku pārstāvjiem uzraudzības padomē, bet Igaunijā šāda prasība nepastāv. Arodbiedrības, ar ETUC priekšgalā, brīdina par uzņēmumu reģistrēšanu valstīs ar vājāko darbinieku aizsardzību.

Olivers Rētigs no UNI Europa saka tieši: "EU Inc. opens a window for circumventing national regulatory frameworks" - un brīdina, ka priekšlikums var apdraudēt Eiropas sociālo modeli. No otras puses, Džulians Teike no BAD1 kritizē no pilnīgi citas pozīcijas: "This is just slapping a single login screen over 27 fragmented legal systems - we need real, borderless infrastructure."

Vai šoreiz izdosies?

EU Inc. nav pirmais mēģinājums. Societas Europaea (SE), pieņemta 2001. gadā, bija paredzēta kā paneiropas uzņēmuma forma, bet tika tik ļoti atšķaidīta ar kompromisiem, ka praktiski neviens to neizmanto - tikai aptuveni 3 000 reģistrāciju, galvenokārt čaulas uzņēmumi. Societas Privata Europaea (SPE), ierosināta 2008. gadā īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tika bloķēta Vācijas dēļ saistībā ar līdzlēmumtiesībām. Single-Member Company (SUP) no 2014. gada tika atsaukta 2018. gadā to pašu iemeslu dēļ. Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze CCCTB, kas tika ierosināta kopš 2011. gada, tika atsaukta 2023. gadā.

Modelis ir skaidrs: katrs unifikācijas mēģinājums vai nu izgāžas, vai tiek tik ļoti atšķaidīts, ka zaudē jēgu. Bet šoreiz konteksts ir citāds. Dragi ziņojums deva bezprecedenta politisko leģitimāciju. Konkurences spiediens no ASV un Ķīnas puses ir stiprāks nekā jebkad. Un pirmo reizi priekšlikums apzināti apiet politiski toksiskākos jautājumus (nodokļus, darba tiesības), koncentrējoties tikai uz uzņēmumu tiesībām. Tā var būt gan tā stiprā puse, gan ierobežojums.

Ko tas nozīmē praksē - īpaši Latvijas uzņēmumiem

Latvija ir viena no valstīm, kas var gūt no EU Inc. visvairāk. Ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju iekšējais tirgus ir pārāk mazs, lai jaunuzņēmums varētu augt tikai vietēji - agrīna starptautiskā ekspansija ir nepieciešamība, nevis izvēle. Latvijas IT talanti ir konkurētspējīgi un darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā Rietumeiropā, bet tieši juridiskās barjeras kavē Latvijas uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot šīs priekšrocības. Baltijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu jau tagad veido reģionālu ekosistēmu, un EU Inc. var kļūt par katalīzatoru, kas šo sadarbību paceļ jaunā līmenī.

Gada pārrobežu atbilstības izmaksas ES ir 42 miljardi eiro - barjera, kas nesamērīgi skar mazākus uzņēmumus. Latvijas jaunuzņēmumiem, kas bieži vien ir neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar Igaunijas vai Lietuvas konkurentiem, EU Inc. var būt instruments, kas izlīdzina šo nevienlīdzību.

Digitālajiem veidotājiem, kas izmanto Stripe un pārdod globāli, EU Inc. var nozīmēt, ka tā vietā, lai žonglētu ar vairākiem juridiskajiem subjektiem dažādās valstīs, pietiek ar vienu uzņēmumu un vienu rēķinu automatizācijas rīku. Izaicinājums paliks nodokļu atbilstība un vietējie nodokļu noteikumi, jo tos EU Inc. neunificē. Tādi rīki kā striptu.com, kas jau šodien automatizē Stripe darījumu rēķinu izrakstīšanu dažādās grāmatvedības sistēmās (Fakturownia, inFakt), EU Inc. pasaulē būs vēl vajadzīgāki - jo viens uzņēmums, kas darbojas daudzās valstīs, nozīmē arī daudzas nodokļu jurisdikcijas, kas jāapkalpo.

Galvenie skaitļi

Parametrs	Vērtība
EU Inc. reģistrācijas izmaksas	zem 100 eiro
Reģistrācijas laiks	48 stundas
Minimālais kapitāls	1 eiro
SIA minimālais kapitāls Latvijā	2 800 eiro
Ekspansijas izmaksas 5 ES valstīs (šodien)	50 000 - 150 000 eiro
Ekvivalents ASV (10 štati)	1 500 - 5 000 dolāru
ES iekšējās barjeras pēc SVF datiem	45% (ražošana), 110% (pakalpojumi)
Eiropas vienradži ar juridisko adresi ASV	30-40%
Gada pārrobežu atbilstības izmaksas ES	42 mljrd. eiro

Bumba tagad ir Eiropas Parlamenta un Padomes pusē. Mērķis: 2026. gada beigas. Iepriekšējie mēģinājumi beidzās ar neveiksmi vai atšķaidīšanu. Bet, kā to izteica Dragi - šīs barjeras ir pašas Eiropas radītas, un tāpēc Eiropai ir spēkos tās mainīt.

---

Avoti: Eiropas Komisija COM(2026) 321, IP/26/614, Financial Times - Mario Draghi, 14.02.2025, Tech.eu, A&O Shearman, SVF, Dealroom